www.fotoatelje.lv219Sniegpārsliņu darinātāja

Lasīju, ka visgrūtāk cilvēkam esot atbildēt uz jautājumu – kas tu esi. Ne jau darbs vai ģimenes dzīve ir mūsu būtības esence.

Šobrīd sevi redzu kā sniegpārsliņu darinātāju.

Sniegpārslas – tā ir perfekta forma, burvīgs skaistums un absolūta oriģinalitāte. Lai gan sastāvs un veidošanās process allaž ir tas pats – debesu plašumos mītošais gaiss, niecīgs ūdens piliens un Ziemeļvēja radošas mīlestības pilnā elpa, iznākums katru reizi ir citāds, bet vienmēr unikāli skaists.

Sniegpārslas – tie ir mani radītie teksti. Jebkurā jomā. Jā, pirmkārt, daiļliterārie – stāsti, romāni, pa kādam dzejolim vai dziesmas tekstam. Bet ne tikai. Arī veidojot jaunus aprakstus un pat vienkāršas preses relīzes par kosmētikas sastāvdaļām, produktiem, kafiju, bibliotēku, kultūras norisēm, dziesmu festivālu, cilvēkiem, kas pārvar disleksiju (tās ir galvenās jomas, par kurām līdz šim esmu rakstījusi) es nespēju aši nospiest citus tik vilinošās copy-paste pogas. Man patīk klīst neizsmeļamajos informācijas plašumos (tās tās debesis), salasīt tur faktus (ūdens piles) un piešķirt tekstam dvēseli (vēja elpa). Domāju, katrs radošs cilvēks ir izjutis to īpašo baudu, ko jūti brīdī, kad zini – ir izdevies. Tekstam – sniegpārsliņai – ir piešķirta īstā dvēsele, tagad tas var doties pie cilvēkiem, lai kaut par miljono simtdaļu mainītu viņu dzīvi – novestu pie jaunām atklāsmēm, priecētu, saraudinātu, liktu saprast, iedrošinātu celties un doties uz priekšu.

Sniegpārslas tēls saistīts ar vēl divām manā dzīvē būtiskām lietām – tempu un ilgām. Pārslu lēnais slīdējums pretim zemei, kuru tās pārklāj kā veidojot jaunu, baltu lapu, ir kas pretējs mūsdienu histēriski, izmisīgi nenormālajam dzīves tempam, kur viena kārta klājas pāri otrai tā, ka mēs pat nepaspējam šīs kārtas kārtīgi aizpildīt ar jēgu un kvalitāti. Savukārt sirds ilgas – tā es nosauktu romantiku. Arī tā cīnās pret ikdienas drudžainību. Tās ir pārdomas, emocijas, iedziļināšanās, kas noved pie kā jauna – jaunām idejām, jauniem ceļiem, jauniem radošiem darbiem.

1 thought on “

  1. Labdien, Jana. Cik skaisti uzrakstīts – “piešķirt tekstam dvēseli ( vēja elpu)”. Šāds teksts ievibrē katrā cilvēkā ar citādu intensitāti, tas neatstāj vienaldzīgu. Lai Jums izdodas “saķert” vēju…, liekot tam sākt jaunu dzīvi caur vārdu.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s