Ubisunt.lu par stāstu grāmatu “Vēl viena diena”

Latvijas Universitātes lieliskajā literāro tekstu vietnē ubisunt.lu.lv atradu recenziju par savu stāstu grāmatu “Vēl viena diena”. Paldies autorei Beātei Aņiļonītei. Pārpublicēju no ubisunt.lu.

Nejaušība, sakritība un liktenis. Pārdabisks trijstūris, kurā ietilpst arī stāstu grāmata “Vēl viena diena” (“Zvaigzne ABC”, 2017), Janas Veinbergas otrā īsprozas grāmata. Lasītājs varēs iejusties 10 atšķirīgu stāstu pasaulēs, sataustīt mīlestību un tās radītās sāpes, saklausīt vientulību un varbūt sastapt sevi šajā spilgtajā stāstu gammā. Neviens nav perfekts, un tie noteikti nav Janas Veinbergas uzburtie tēli, kuriem ir savi Ahileja papēži.

Dzīve ir tik neizprotama, sarežģīta, pilna dažādu neparedzētu pavērsienu, taču tajā pašā laikā unikāla un apbrīnojama. Tādi ir arī Veinbergas stāsti. Katrs atspoguļo kāda cilvēka dzīvi, viņa iekšējos pārdzīvojumus un jūtu pasauli. Mēs ielecam jaunas sievietes pasaulē, kura ieguvusi diplomu jurisprudencē un ir prasīga māte, taču meita grib bēgt uz Āfriku, pārlecam pie 95 gadus vecās Bellas, kurai ir agorafobija un kurai patīk lasīt romānus par mīlestību, un tad tālāk pie mājas – dzīvas mājas –, kura ievedīs lasītāju savā atmiņu istabā. Šie un arī pārējie stāsti ir neparedzami, lai gan sākotnēji šķiet, ka beigas jau ir uzminētas. Bet beigu nav. Tā ir burvība šajos tekstos – tie atveras un rosina domāt par tēlu nākotni, rosina pašam izdomāt iespējamos scenārijus. Ja mazais ziņkārības velniņš pēc stāsta izlasīšanas ir ieslēdzies, tad autore ir paveikusi savu uzdevumu – veicināt lasītāja interesi un domāšanu. No savas puses varu teikt, ka autorei izdevās.

Autore vedina lasītāju uz domu, ka stāsta Džūlija darbība varētu risināties Amerikas rietumos, spriežot pēc tēlu vārdiem un tā, ka autore zem virsraksta iekavās IR ierakstījusi Improvizācija kantri stilā. Dažos stāstos ir konkrēti noteikta darbības vieta, piemēram, stāstu ciklā Liepājas vecie nami tā ir Liepāja, stāstā Satikšanās – Rīga. Dažos īsākos stāstos vieta vai pat tēla vārds un izskats nav dots, varam izsecināt tikai dzimumu, kas, manuprāt, ir tāpēc, lai uzmanība tiktu pievērsta iekšējai pasaulei, tā brīža sajūtām, nevis ārējiem faktoriem.

Mani ļoti piesaistīja grāmatas ilustrācijas. Pirms katra stāsta ir balta lapa, kuras vidū ir kāds sarkans simbols, radot mazu intrigu par to, kas sagaidāms stāstā. Arī pārējās ilustrācijas lieliski iekļaujas stāstos un veicina iztēli. Un, ja tomēr ilustrācijas iztēli nemodina, tad autores vienkāršā, mazliet sarunvalodas un žargonismu papildinātā, taču tajā pašā laikā tēlainā valoda palīdzēs izprast apslēpto un just līdzi. Smalkā uzmanības pievēršana detaļām, neizplūstot liekvārdībā, pasaka tieši to, ko vajag, un ne vairāk.

Izlasot Janas Veinbergas stāstu grāmatu, nonācu pie atziņas. Kad ir slikti un vēl sliktāk, var kļūt vēl sliktāk. Bet tas nenozīmē, ka kļūs sliktāk. Tā ir tikai iespēja, kuru mēs paši sev radām. Paskaties apkārt: nav pelēku mākonīšu ar zelta maliņām, un pēc lietus ne vienmēr spīd saule. Un tomēr… nav tik slikti.

https://www.ubisunt.lu.lv/zinas/t/42864/

Atklāt cilvēku sev līdzās

“Manuprāt, cilvēki, kuri nonāk mums blakus, nereti ir spilgtākie mūsu dzīves piedzīvojumi. Atliek tikai viņus uzlūkot ciešāk… Un ilgāk… Pavērot.” 

Zem šī rakstnieces Maijas Pohodņevas atzinuma esmu gatava parakstīties vai katru dienu. Maijas raksts Facebook par manu “Svešo draugu” bija ļoti priecīgs pārsteigums, jo šovasar atvaļinājumā lasīju tieši Maijas un Modra Pelša kopdarbā sarakstītos spriedzes romānus. Par tiem noteikti šeit uzrakstīšu daudz plašāk, bet priecīgām atmiņām, zemāk iekopēju Maijas tekstu no Facebook:

“Viens no maniem hobijiem ir atklāt un izpētīt cilvēkus. Dažreiz tas notiek pilnīgi nejauši. Parasti atļauju neprasu 🙂 Šoreiz manu uzmanību saistīja rakstniece Jana Veinberga. Facebook mēs esam draugos jau kādu laiku, bet komunikācija eksistēja vairāk ka formāla saskarsme – kā jau vienas profesijas pārstāvjiem – rakstniekiem. Patiesībā tas bija viens citāts, kas lika apstāties un ieskatīties šajā cilvēkā uzmanīgi… Papētīt personu, kas “ir aiz grāmatas lapām”, pašu stāstītāju… Lūk, šis: “Viņi nepiedeva man to, ka esmu dzīvs cilvēks, vienlaikus neuzticīgi gaidot, ka kuru katru brīdi viņus piekrāpšu. Tādos brīžos izrādās, ka cilvēks, kurš pirms tam šķitis labākais draugs, īstenībā ir nepazīstams svešinieks.” Tas ir citāts no Jana Veinberga grāmatas “Svešais draugs”. No romantiskā detektīva, kā Jana pati dēvē savu grāmatu… Viņa, tāpat kā romāna varone Lauma, lasījusi lekcijas augstskolā un pat vadījusi ētikas seminārus par līdzīgām tēmām. Superīgi, ja grāmatā ir autobiogrāfiskas lietas, vai ne? Sevišķi sirdi silda, kad saproti grāmatā – augstskolas pasniedzējai arvien vairāk iepatīkas slepkavības izmeklēšana… Vēl viens valdzinošs atklājums: Jana Veinberga ir ne tikai grāmatu, bet arī bloga autore janaveinberga.wordpress.com. “

 

 

 

 

 

 

 

 

 

https://www.facebook.com/rakstnieceJanaVeinberga/

 

Romāns “Svešais draugs”

SVD_vāks_cover

Gaišā dienas laikā uz ielas nogalināta jauna studente. Vai meitene ir nejauši izvēlēts maniaka upuris? Iespējams, kāds tomēr apzināti vēlējis viņai nāvi, jo Ilonas pagātnē var atrast ne vienu vien noslēpumu. To noskaidrot cenšas ne tikai policija, bet arī izskatīgais privātdetektīvs Stass.

Pasniedzējai Laumai Graudiņai sākumā šķiet, ka ievilkta negodīgā detektīvu spēlē. Tomēr Ilona bija ne tikai viņas studente, bet arī tuvas kolēģes meita. Drīz slepkavas meklējumi arī Laumai kļuvuši par apsēstību. Varbūt pie vainas ir aizraušanās ar kriminālseriāliem, bet varbūt – pretrunīgās emocijas, kuras raisa kopā ar Stasu pavadītais laiks.

 

Detektīvromānu autore Jana Veinberga iepazīstina ar savu daiļradi

Raksts par manu tikšanos ar lasītājiem Bulduru bibliotēkā pārpublicēts no Jūrmalas mājaslapas. 

Saulainā 12.aprīļa pēcpusdienā Bulduru bibliotēkā pulcējās bibliotēkas lasītāji, darbinieki un kolēģi no citām Jūrmalas Centrālās bibliotēkas filiālēm, lai tuvāk iepazītos ar mūsu novadnieci – stāstu un detektīvromānu autori buldurnieci Janu Veinbergu.

apgriezta_gaiša_maza

Jana Veinberga, pati būdama liela grāmatu lasītāja, rakstīt uzsāka jau agri – pamatskolas gados. Viņas paši pirmie sacerējumi bija dzejolīši, kas tika prezentēti ģimenes lokā izrādītos teatrālos uzvedumos. Vēlme spēlēt teātrī Janai ir saglabājusies vēl šodien, jo viņa aktīvi darbojas Jūrmalas teātrī.

Janai Veinbergai iedvesmu rakstīt dod jebkura nejauša, tomēr likumsakarīga dzīves, apkārtējās vides un, jo sevišķi, cilvēku savstarpējo attiecību norise. Dažreiz ierosmi stāstam dod arī mūzika, kā, piemēram, Soko dziesma “Draņķīga diena” stāstam “Vēl viena diena” no tāda paša nosaukuma stāstu krājuma.

Autorei ir iznākuši divi stāstu krājumi “Nenotikusi mīlestība” (2011.g.)  un “Vēl viena diena” (2018.g.). J.Veinberga stāstu tapšanu salīdzina ar dzejoļu rakstīšanu, tie rodas impulsīvi un visbiežāk pati autore nezina, kā tie atrisināsies. Stāsti ir ļoti atšķirīgi gan tēlu, gan vides, gan situāciju izvēlē, taču tos vieno spēcīga emocionāla stīga – alkas pēc mīlestības un vientulības smeldze. Tie nav stāsti ar noteiktām un laimīgām beigām, bet rosina lasītāju just un aizdomāties par mūsu dzīves pamatvērtībām – mājām, tuvības un mīlestības meklējumiem. Katrs stāsts ir kā neliels mozaīkas gabaliņš, kas kopā veido spilgtu, krāsainu un neatkārtojamu mūsu sadzīves ainu, kur ikviens var iztēloties sevi vai sev pazīstamus cilvēkus, kā arī saskatīt līdzību ar tuvākās apkārtnes vidi. Īpašu kolorītu jaunākajam stāstu krājumam “Vēl viena diena” ir piešķīrusi grāmatas ilustratore grafikas dizainere Krista Anna Kreišmane, kuras vizuālais noformējums lakoniski, bet būtiski papildina stāstos ietverto domu.

Jana Veinberga atzīst, ka pašai ļoti patīk lasīt detektīvromānus, it sevišķi romantiskos. Tādēļ turpmāk viņa ir iecerējusi galvenokārt pievērsties romantisko detektīvu rakstīšanai, kuros līdztekus detektīvintrigas risināšanai būtiska loma būs arī galveno varoņu – vīrieša un sievietes savstarpējo attiecību tēlojumam. Rakstniece uzsver, ka, rakstot detektīvus, viņa jo īpaši piedomā pie detaļām un sižeta plānojuma, lai nepieļautu kļūdas un nesakritības. J.Veinbergas pirmais detektīvromāns “Liktenīgā atgriešanās” iznāca 2010. gadā, un tā bija arī viņas pirmā publikācija. Nākamais romāns “Klavierkoncerts” izdots 2017. gadā. Tuvākajā laikā pie lasītājiem dosies jaunākais detektīvromāns “Svešais draugs”. Romāna fragmentu pašas autores lasījumā bija iespēja noklausīties tikšanās dalībniekiem.

J.Veinberga ne tikai iepazīstināja ar saviem darbiem un to tapšanas detaļām, bet arī dalījās savās pārdomās un secinājumos par jaunākajām izlasītajām gan latviešu, gan ārzemju autoru grāmatām, par to kā izlasītais ietekmē pašas domas un izjūtas un liek spēcīgi līdzpārdzīvot varoņu likteņiem, raisot visdažādāko emociju gammu.

Ar savām pārdomām par literatūru un dzīvi Jana Veinberga dalās savā interneta emuārā  janaveinberga.wordpress.com, kā arī sociālajos tīklos draugiem.lv un Facebook.

Jūrmalnieki var būt patiesi lepni, ka latviešu stāstu un romānu autores Janas Veinbergas darbi tiek lasīti visā Latvijā un, kas to lai zina, pēc laika tiks tulkoti un izdoti arī citās pasaules valstīs.

Stāstu krājums “Vēl viena diena”

Mana otrā stāstu grāmata “Vēl viena diena” iznāca 2017.gada decembrī.

Burvīgs Kristas Jūlijas Kreišmanes vizuālais noformējums. Ne tikai skaists vāks, arī iekšlapās var atrast stāsta būtību papildinošus vizuālus “pieskārienus”.

Brīnišķīgs grāmatas raksturojums  – Zvaigznes ABC mājaslapā. Pārpublicēju nākamajā ierakstā.

Vēl viena diena

“Vēl viena diena” – jauns latviešu rakstnieces Janas Veinbergas stāstu krājums

2018-01-09

Arvien vairāk un vairāk no jauna klajā laisto latviešu autoru grāmatu dod pamatu domāt, ka pašlaik latviešu literatūrā atdzimst īsproza – īsā stāsta formāts, ko uz labu laiku bija gandrīz pilnībā aizēnojis romāns.

Rakstniekiem, kas stāstus raksta jau ilgstoši un ik pēc laika iepriecina lasītājus ar jauniem krājumiem – Ērikam Kūlim, Rimantam Ziedonim un citiem – pakāpeniski pievienojas arī jauni autori, kas īsprozas lauciņā iemēģina spēkus pirmo – vai varbūt ne gluži pirmo – reizi. Šo autoru vidū minams arī rakstnieces Janas Veinbergas vārds un viņas tikko izdotais stāstu krājums “Vēl viena diena” .

Tomēr Janai Veinbergai šī nav debija ne īsprozā, ne prozā vispār – līdz šim izdots arī viņas stāstu krājums “Nenotikusi mīlestība” un detektīvromāns “Klavierkoncerts”. Abas grāmatas jau iemantojušas lasītāju atzinību, un līdz ar to varam teikt, ka Jana Veinberga mūsdienu latviešu prozā ir balss, kas jau pazīstama ar savu īpašu skanējumu un zināmu briedumu.

Krājumā “Vēl viena diena” iekļautie desmit stāsti katrs ir kā suverēna pasaule, bet visi kopā veido vienotu kompozīciju gluži kā planētas – Saules sistēmu. Katrs stāsts atšķiras no pārējiem ar tēlu izvēli, to runasveidu, ar krāsu, skaņu, garšu pasaules tēlojumu, bet visus vieno ļoti spēcīgs motīvs, vibrējošs krājuma “nervs”: māju un tuvības meklējumi mūsdienu nedrošajā, saraustītajā pasaulē. Taču nevar teikt, ka stāsti būtu skumji vai raisītu vientulības izjūtu. Gluži pretēji: tiem piemīt tikpat īpaša noskaņa kā vēla rudens vakaram siltā istabā, kur omulīgi sprakšķ kamīns, vai ziemīgam un spirgtam rītam piesnigušā dārzā.

Spilgta Janas Veinbergas īsprozas iezīme ir savdabīgi noslēpumaina tēlainība – autore raksta tik spēcīgā sajūtu tonalitātē, ka lasītājs teju fiziski spēj saskatīt atainoto dūmaku, saost rudens lapu smaržu un dzirdēt tālīnu klavierspēli. Sevišķi tas sakāms par stāstu ciklu “Liepājas vecie nami”, kurā Liepājas vecpilsētas kolorītu sajutīs ikkatrs lasītājs – ne tikai tie, kuri tajā viesojušies. (Apciemot Liepāju pēc šo stāstu izlasīšanas, iespējams, vēlēsies daudzi lasītāji!) No otras puses, šie stāsti ir vispārcilvēciski: gan Liepāja, gan citas autores aprakstītās vietas ir daļa no daudz lielākas pasaules ainas un varoņu vietā itin viegli varam iztēloties sevi vai pazīstamus cilvēkus.

Janas Veinbergas stāstus izbaudīs gan jau pieredzējuši latviešu literatūras cienītāji, kas tajos saskatīs klasiskās īsprozas labākās iezīmes, gan gados un sirdī jaunie, kam tuvs būs autores vērīgais skatījums uz pasauli – prizma, caur kuru raugoties, ikdienišķais sašķeļas daudzu krāsu gammā.

Mūsdienīgu dizainu krājumam veidojusi māksliniece Krista Jūlija Kreišmane; elegantais noformējums padara šo grāmatu arī par gaumīgu dāvanu.

Pārpublicēts no apgāda “Zvaigzne ABC” mājaslapas. 

Romantiskais detektīvromāns “Klavierkoncerts”

Romantisks latviešu detektīvromāns

2017-03-22

Pēc vairākiem gadu desmitiem, kad latviešu detektīvromāna žanrs stabili turējās uz rakstnieku vīriešu pleciem, – daudzus darbus šajā jomā radīja Andris Kolbergs, Jānis Ivars Stradiņš, Anatols Imermanis un citi, – pēdējo gadu laikā šķiet, ka latviešu detektīvromāns pamazām pāriet autoru sieviešu rokās.

Sieviešu detektīvromānus nereti mēdz populāri dēvēt par “dāmu detektīviem”, taču tas būtu pārāk virspusīgs apzīmējums: latviešu autores rada gan vieglus un ironiskus darbus, gan romānus ar visai skarbu tematiku, un to popularitāte liecina, ka arī lasītāji šos darbus novērtē atzinīgi.

Nule latviešu rakstnieču radīto detektīvromānu klāstu papildinājis vēl viens darbs – Janas Veinbergas “Klavierkoncerts” . Uz romāna vāka redzama efektīga sievietes figūra košsarkanā vakartērpā pie melna pianīna, un tas liek domāt, ka arī romāna galvenā varone būs sieviete. Tā patiesi ir – šī varone ir jauna, mūsdienīga sieviete Marianna, ievērojama pianista Steinera meita, kura nekādi nespēj samierināties ar tēva priekšlaicīgo nāvi. Steinera personība sievieti saved kopā ar žurnālistu Nikolaju, kurš par pianista dzīvi vēlas uzrakstīt nebūt ne glaimojošu grāmatu. Marianna uz šo ieceri reaģē ar dusmām: viņai šķiet, ka urdīgā žurnālista meklējumi ir tēva piemiņas zaimošana… Taču jau pirmajā improvizētajā intervijā noskaidrojas aizdomīgas detaļas par mūziķa patiesajiem nāves apstākļiem. Ap Steineru un viņa tuviniekiem izrādās savijies vesels noslēpumu, neatklātu faktu un neizrunātu notikumu tīkls, kurā iesaistās arvien vairāk cilvēku… Pianista personības izpēte pamazām pārvēršas par slepkavības izmeklēšanu, bet vienlaikus Mariannas un Nikolaja savstarpējā nepatika un strīdi sāk pārvērsties jūtās, kas pārsteidz viņus abus…

Janai Veinbergai īpaši tuvs ir romantiskais žanrs – jau 2011. gadā autorei izdots stāstu krājums “Nenotikusi mīlestība”, kurā desmit stāstos skaudri un iejūtīgi attēloti dažādi mīlasstāsti un neparasti ikdienišķu cilvēku likteņi. Arī rakstnieces zinātniskās izpētes objekts ir romantiskais romāns. Darbu “Klavierkoncerts” varētu dēvēt par romantisku, taču tā nav “rožaina” un salda romantika, bet gan kaislīga, psiholoģiski pamatota un meistarīgi attēlota emociju pasaule, kurā sastopas un kopīgo atrod divi cilvēki, kas šķietami ir viens otra pretmets. Romānu “Klavierkoncerts” tāpēc aizrautīgi lasīs gan tie, kurus saistīs romāna detektīvintriga, gan tie, kurus interesē vienmēr aktuālā cilvēku, īpaši vīrieša un sievietes, savstarpējo attiecību tematika.

Pārpublicēts no apgāda “Zvaigzne ABC” mājaslapas. 

Klavierkoncerts

2017.gada 16.februāris ir diena, kad veikalos ieraudzīju savu jauno detektīvromānu “Klavierkoncerts”.

Daži fakti:

Tā ir mana trešā publicētā grāmata, otrais romāns.

Tas ir romantisks detektīvs – esmu apņēmības pilna attīstīt šo žanru Latvijā.

Lai gan pamācībās teikts, ka grāmatas rakstīšana autoram jāsāk ar anotāciju, manuprāt, izdevniecībā ir labāki anotāciju meistari nekā es. Tādēļ pārpublicēju anotācijas tekstu, kas atrodams uz grāmatas vāciņa un izdevniecības “Zvaigzne ABC” mājaslapā. Patīkamu lasīšanu! Nopērkams arī e-grāmatas formātā.

Jana Veinberga - Klavierkoncerts

 

Marianna, slavenā pianista Valda Steinera meita, nespēj samierināties ar tēva pēkšņo, traģisko nāvi. Nikolajs Pjatkovskis, žurnālists un mūzikas kritiķis, ir nolēmis uzrakstīt grāmatu par šo odiozo personību, un viņu vada ne tikai godkārīgi motīvi. Abu negaidītā satikšanās Mariannai liek pret savu gribu atbalstīt Pjatkovska ambīcijas. Jau pirmajā improvizētajā intervijā ar tēva pēdējo minūšu aculiecinieci viņi uzzina pārsteidzošas detaļas par to, kāds īstenībā varēja būt mūziķa nāves iemesls. Šī atklāsme būtiski maina ieceres ievirzi, un Marianna nevilšus kļūst par enerģiskā un simpātiskā vīrieša sabiedroto. Arvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka Steinera biogrāfijas izpēte pārvērtīsies par slepkavības izmeklēšanu.

Romāns, aizraujoši vērpjot un risinot detektīvintrigu, vienlaikus psiholoģiski dziļi atklāj, cik būtiski dzīvi var ietekmēt tie pagātnes notikumi, pār kuriem cilvēkam kādreiz nav bijis varas. Tāpēc ir jāpieņem izaicinājums – noskaidrot patiesību, lai pēc tam varētu dzīvot tālāk.

http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/130817-klavierkoncerts.html