Virsraksts nav neveikls kalambūrs. Viņi izdzīvo šaušanā, un viņiem jāmācās dzīvot no jauna. Nupat Latvijā izdotajā (apgāds “Kontinents”) Noras Robertsas romānā “Noķer mani, ja vari” viena diena iepirkšanās centrā nekad vairs nebeidzas un nekļūst par pagātni. Romāna varoņiem pēc izbēgšanas no asinspirts nākas rēķināties ar šīs veiksmes sekām. Viņi cenšas tikt galā ar traumu, katrs meklējot savu ceļu. Tomēr var gadīties, ka pie tiem, kas no palikšanas starp dzīvajiem guvuši kādu labumu, slepkava atgriežas vēlreiz. Šis ir stāsts par krīzes pārvarēšanu ar skarbiem trillera elementiem.
Citāda Robertsa?
Romāns “Noķer mani, ja vari” ir atšķirīgs no vairākiem pēdējā laikā tulkotajiem N.Robertsas darbiem, kuros dominēja ne pārāk dziļa mīlas intriga un gandrīz nozīmīgākais notikums bija spoka parādīšanās vecas mājas pārbūves laikā. Grūti arī pateikt, vai tiešām Robertsa sākusi rakstīt atšķirīgi, jo viņai ir ļoti daudz darbu dažādās sērijās un virzienos.
Lai gan arī šo darbu nosacīti, bet tomēr, var pieskaitīt romantiskajiem detektīviem, te uzsvars tiek likts uz jau pieminēto izdzīvošanu pēc traģēdijas, nevis noziedznieka atrašanu (noziedznieka identitāte kļūst skaidra jau grāmatas 95. lappusē), un tas veido nedaudz atšķirīgu pagriezienu Robertsas darbu plūsmā.
Viņi izdzīvoja. Ko tālāk?
Romantisko romānu un romantisko detektīvu karaliene N. Robertsa vienu no saviem jaunākajiem darbiem nosaukusi “Shelter in Place” (Patvēruma vieta?). Savukārt, latviskajam tulkojumam dots nosaukums “Noķer mani, ja vari”, kas, manuprāt, nedaudz maina akcentu no psiholoģiskās uz fizisko izdzīvošanu, bēgot no slepkavas, kuru “nevar noķert” līdz romāna beigām, un tātad uz trillera elementiem.
Man būtiskāka tomēr šķiet romānā apskatītā savas vietas (patvēruma) meklējuma tēma fiziskā, ģeogrāfiskā un identitātes nozīmē. Šajā gadījumā par simbolisku patvērumu kļūst sala, uz kuras, no vienas puses, varoņi iegūst radošu brīvību, no otras – iespēju aizbēgt no biedējošās pagātnes.
Cilvēki līdzās
Protams, Robertsa nav iedomājama bez mīlestības un mīlas pāra. Rīds un Simona šaušanas laikā atrodas iepirkšanās centrā, abi izkļūst no tās sveikā, zaudējot sev tuvus cilvēkus, katrs citādi cenšas to pārciest, lai pēc vairākiem gadiem satiktos no jauna.
Lai gan esmu romantisko romānu fane, tomēr šajā gadījumā mani vairāk valdzina kopienas tēls, kuru amerikāņiem savā kultūrā lieliski padodas attēlot. Cilvēki, iespējams, būs kritiski, sarkastiski un neuzticēsies svešiniekam. Bet, ja būsi pieņemts par savējo, tad zini, ka grūtā brīdī vari rēķināties ar absolūtu kopienas lojalitāti un atbalstu.
Kas notiek pēc tam
Romāns aizsākas ar detalizētu traģiskā notikuma aprakstu no vairāku varoņu skatapunkta. Tomēr īstais stāsts sākas pēc tam. Jo būtiski ir nevis tas, kā mēs traumu iegūstam, bet tas, kā mēs to pārvaram.
Jana Veinberga
Jana Veinberga 