Krāju mirkļus

Ir cilvēki kuri pat vispatīkamākajā notikumā atradīs kādu sīku nieku, ko pakritizēt. Pat vislielākajā medus mucā atradīs sīku darvas pilīti. Pat vislabākās pārmaiņas viņi uztver kā personisku apvainojumu. Jo būs taču jāpiedomā, varbūt kaut kas jauns jāiemācās. Nesaprotu tos, kuriem dzīvē viss kārtībā, bet viņi vienmēr atrod iemeslu sūdzēties.

Lieliskās grāmatas “Iemesli dzīvot tālāk” autors Mets Heigs raksta: “Kas man ir paticis kopš tā laika, kad domāju, ka man vairs nekad nekas nepatiks. Saullēkti, saulrieti un tās neskaitāmās saules un pasaules, kas nav mūsējās, bet mirdz nakts debesīs. Grāmatas…Suņi…Mirklis, kad kinoteātrī nodziest gaisma un tev klēpī ir trauks ar siltu popkornu. Mūzika. Mīlestība. Neapvaldītas emocijas…” (Paldies Zvaigzne ABC par šīs lieliskās grāmatas tulkošanu un izdošanu).  Pozitīvā blakne Heiga aprakstītajai depresijas ellei ir prasme priecāties par ikdienas mirkļiem un novērtēt tos kā dāvanu. Katram no mums vajadzētu tādu sarakstu, lai ir, ko melnākā brīdī palasīt. Tieši tādēļ pati sev rīkoju akciju “Krāju mirkļus”. Esmu apņēmusies apzināties un izjust katru lielisku dzīves mirkli, kurš ir skaists vienkārši tāpat – ar savu mirkļa brīnumainību. Veidošu savu mirkļu krātuvīti, lai brīdī, kad gribas sūdzēties, spētu atcerēties, ka nekā jau īsti par ko sūdzēties nav.

Savai krātuvei jau esmu pievienojusi divus:

• ļoti silts smaržīgs bezvēja maija vakars, kad pastaigājoties peldi gaisā kā siltā ezerā;
• ceriņu apbrīnošana un ostīšana kopā ar draudzeni. Izrādās ļoti skaisti un interesanti ceriņi atrodami ne tikai Dobelē.

Jana Veinberga, 17.05.2018.