Pārdomas par dzīvi

Galvas zvēri un debesu atspulgi ūdenī

Par to, kā tikt galā ar galvā trokšņojošiem zvēriem un atrast laiku vērot debesu atspulgus ūdenī. 08.03.2020.

Londonas zvēri

Lai cik dīvaini nešķistu, spilgtākie iespaidi no nesenās viesošanās Londonā un vēl dažās Anglijas vietās (Bātā, Braitonā, Oksfordā, Vindzorā) man saistās ar zvēriem. Vēl tur bija daudz ūdens, eglīšu un asprātīgu veikala noformējumu. 02.01.2019.

Krāju mirkļus

Ir cilvēki kuri pat vispatīkamākajā notikumā atradīs kādu sīku nieku, ko pakritizēt. Pat vislielākajā medus mucā atradīs sīku darvas pilīti. Pat vislabākās pārmaiņas viņi uztver kā personisku apvainojumu. Jo būs taču jāpiedomā, varbūt kaut kas jauns jāiemācās. Nesaprotu tos, kuriem dzīvē viss kārtībā, bet viņi vienmēr atrod iemeslu sūdzēties. 17.05.2018.

Pusceļā starp klusumu un vārdiem

Kas gan notiks, ja sāksim klāstīt visu, ko domājam? Ne ar ko labu tas nebeigsies. Tas nozīmē, ka mums katru dienu nākas meklēt šauro taciņu starp iekšējo patiesīgumu un dažkārt nepatīkamu, dažkārt – pārspīlētu, netaktisku atklātību, kas var novest pie konfliktiem un tuvības saišu saraušanas ar apkārtējiem. Ne vienmēr mums tas izdodas. Brīžiem klusējam par daudz, jo baidāmies aizskart kāda jūtas. Brīžiem atkal par daudz pasakām, jūtot nepieciešamību beidzot pateikt, ko domājam vai saprotot, ka ilgāka klusēšana jau novedīs pie iekšējiem meliem, kas ietekmē cilvēku attiecības tikpat ļoti kā ārēja “visu, ko domāju” teikšana. Klusēšana ir zelts tad, kad vairākkārt jāapdomā sakāmais. Klusēšana ir zelts, kad pasargā no pļāpīguma. Tomēr dažkārt klusēšanas zelts pārvēršas melnā darvā, kurā iestiguši pinamies, vairs nesaprotot, kā no tā tikt ārā. 18.02.2017.

Personības dalīšanās

Kā sadalīt laiku starp maizes darbu un rakstīšanu? Kā sadalīt sevi starp šīm abām jomām? 22.04.2015.

“Īstā dzīve ir liela kā pasaule un augsta kā debesis”

“Es skatījos neaprobežotā tālē un domāju: «Pasaulei nav gala, un debesīm nav malas. Īstā dzīve ir liela kā pasaule un augsta kā debesis.»” 14.08.2014.

Teniss un rakstniecība

Kāpēc man patīk skatīties “lielo tenisu” un kāds tam sakars ar rakstniecību. 10.06.2014.

Lindsa Redinga rūgtā mācība mūsdienu darba tirgus apsēstajiem

Ja kāds domā, ka arvien skrienot un skrienot bez apstājas un atpūtas kādreiz sasniegs laimi vai vismaz skaistas, ar naudu apveltītas (jo briesmīgi strādājot daudz sapelnīts) vecumdienas, lai izlasa Lindsa Redinga atvadu vēstuli no šīs pasaules un mācību šeit palikušajiem. 22.05.2014.

Par pētniecību

Pētniecība ir interesanta, jo tā liek domāt, rakties, lasīt autoru darbus. Jautāt un meklēt atbildes. 11.11.2013.

Sentiments

Kādēļ tik daudziem šķiet, ka sentiments ir peļama lieta? Sentiments ir par skaistumu. 06.02.2012.

Mācīšanās bauda

Vai ir daudzas lietas, ko šajā pasaulē varam darīt ar baudu? Kad bērnībā jautājām: kāpēc man jādara tas, kas ļoti nepatīk, māte mēdza teikt: nekad tā nebūs, ka varēsi darīt tikai to, kas patīk. Mana bauda ir mācīšanās un iespēja apgūt ko jaunu. Studijas Liepājas Universitātē saistītas ar izcilu mācīšanās baudu. 30.01.2012.

Akmens svešā logā

Katram no mums ir jāuzmanās, lai nekļūstam par akmeni svešā logā. Jo akmens tiek vainots par loga izsišanu un parasti pēc padarītā izsviests mēslainē. 24.07.2011.

Kovbojs

Pārdomājot savu dzīvi, atklāju sevī kovboja dabu. Ilgus gadus esmu klejojusi pa dažādām prērijām, meklējot un izcīnot savas cīņas. Bija laiks, kad atmetu cīņai ar roku, jo īsti nespēju nevienu uzvarēt, tādēļ apzinīgi centos nostabilizēties spēles noteikumu lauciņā. Tomēr pēc kāda laika tas kļuva tik grūti, ka atkal un atkal acis meklēja pēc zirga un prērijas. Pēc ilgiem klejojumu gadiem esmu sapratusi, ka manas cīņas izcīnāmas vārdu un teikumu pasaulē. Tajā pasaulē, kurā ne no kurienes pie tevis atnāk tēli, kuru stāstītie stāsti, attiecības, traģēdijas un kaislības tev jāuzraksta. 21.07.2011.