Pārdomas par literatūru

Teksta poētika, stāsts vai sižets

Kas grāmatā svarīgāks – teksta poētika, stāsts vai sižets? 09.08.2020.

Rakstniecības procesu virza lasītājs

A.Jundze: “Diemžēl izklaides literatūru uzskata par kaut ko nevērtīgu, jūtama nicīga attieksme, kaut gan šie žanri attīstās strauji, jo ir lasītāju pieprasījums. Kad redzu tādu skābā grimasē savilktu ģīmi, tos kritizējot, vienmēr nosmīnu – pamēģini uzrakstīt. Literatūras nākotne nav tikai augstā un elitārā māksla. Krimiķi baro nopietno literatūru visur pasaulē.” Ja nebūtu lasītāju, nebūtu arī rakstnieku un nevajadzētu arī kritiķus un literatūrpētniekus. Manuprāt, ir jāuzgavilē katrai personai, kas ienāk grāmatnīcā un nopērk grāmatu. Jāpriecājas par katru, kas paņem no bibliotēkas grāmatu un to izlasa. Godātie zinātnieki, nevajag būt augstprātīgiem! Pārbaudiet sen iedibinātos rāmjus, kas jums neļauj paraudzīties uz literatūru plašāk, un mēģiniet nokāpt no ziloņkaula troņa. Rakstniecības procesu uz priekšu virza lasītājs. 06.05.2018.

Par pētniecību

Pētniecība ir interesanta, jo tā liek domāt, rakties, lasīt autoru darbus. Jautāt un meklēt atbildes. 11.11.2013.

Par stāstiem un romāniem

Stāsts ir kā uzliesmojums. Tas nevar lappusēm ilgi buksēt vienā vietā vai gari aprakstīt varoņu ārējo izskatu. Tam jau ar pirmajām rindiņām jāieved savā aizspogulijā, strauji jāsasmīdina un jāsaraudina lasītājs un pēc tam jāpalaiž vaļā. Lai domā. Kas tas bija? Kā tas attiecas uz mani?

Romāns mūs ilgi vadā pa labirintiem, kamēr nokļūstam līdz beigām. Tajā daudz vairāk prāta, mazāk emociju. Tas ir daudz ilgāks ceļš līdz nonākam galā. 24.07.2011.