Atsauksmes

Par romānu “Mākoņaina nakts”

No sava elektroniskā uzrauga dabūju rājienu un sliktu atzīmi par pagājušās nakts miegu – esot par maz gulēts, turklāt aizmigts stingri pēc pusnakts🙄. Vārdu sakot, man visu taimingu nojauca, lūk, šī grāmata. Ir, tiešām ir bingo! Jana Veinberga ar romānu “Mākoņaina nakts” rāda, ka viņas rakstniecības prasmes ir skaisti pilnīgojušās un viņa spēj lasītājam sagādāt baudu, prieku un spriedzi. Izlasīju katru lappusi, kaut biju apskatījusies beigas. Autore pati uzsver, ka tas, ko viņa ir uzrakstījusi, ir romantiskais detektīvs. Mani šāds žanra akcentējums dara drusku nemierīgu, jo kādi skeptiskāki un šplīnīgāki prāti var saraukt degunu un teikt, ka sieviešu lubenes viņus neinteresē, un tas būtu nepelnīti. Jā, romānā ir intriģējošas iemīlēšanās, bet tās ir patiesi jaukas un kā iz dzīves. Vispār viss Janas Veinbergas rakstītais ir īsts un dzīvīgs, personāži dabiski un viņiem ir, par ko runāt. Man ir liels prieks par šo skaisti nostrādāto un sirsnīgi izklaidējošo detektīvu! Vija Kilbloka lapai “Izcilas grāmatas” par romānu “Mākoņaina nakts”, 25.11.2020.


Ļoti cītīgi sekoju mūsdienu latviešu autoru daiļradei un cenšos izlasīt visus izdotos darbus.Ja Janas Veinbergas pirmo detektīvromānu “Klavierkoncerts” lasīju ar atturīgi pieklājīgu ziņkāri, tad “Svešais draugs” jau intereses ugunskurā uzpūta brangu liesmiņu. 🔥Šķiet, ka ar jauno romānu “Mākoņaina nakts” autore spērusi milzīgu soli augšup sižeta izveides meistarībā, jo manas intereses liesmas burtiski kvēloja no pirmās līdz pat pēdējai rindai. Tik samudžināts, savirpināts, beigu beigās tik banāli vienkāršs. Izcila autores prasme sajaukt galvu ne tikai romāna galvenajai varonei, bet arī man kā lasītājai.Paralēli, protams, katras meitenes izsapņotais mīlas stāsts – atjāja princis baltā zirgā…. jeb uzradās nepazīstams valdzinātājs un vairs negāja prom…..Cik gan būtu labi, ja tie īstie atnāktu līdz meitenes namdurvīm paši un nebūtu viņi jāmeklē! 😁Bet vajag jau arī, lai kaut kas kustinātu lasītāja piktumu un nīgrumu, lai viss nav tik rožaini… Šim mērķim, liekas, autore izveidojusi Betas tēlu – naivu un lētticīgu, kura nespēj pati reāli domāt, risināt problēmas, bet daļēji padodas liktenim….Tomēr, ja viņa domātu un rīkotos pati, mums nebūtu šī izcili intriģējošā romāna. 😊Paldies, Jana Veinberga! 🥰Ļoti gaidu nākamo romānu ar Stasu vienā no lomām 😉 Signe Lūsiņa lapai “Izcilas grāmatas”, 18.11.2020.

Par romānu “Svešais draugs” blogā “Siena kaudze”

Vai esat kādreiz aizdomājušies par to, cik labi pazīstat cilvēkus, ar kuriem dien dienā tiekaties? Cik liela nozīmē ir negatīvajai informācijai, ko par viņiem zināt vai dažādiem sabiedrībā valdošajiem stereotipiem? Vai esat mēģinājis izvairīties no cilvēkiem, kas nemaz neliekas bīstami vai par kuriem visi citi ir sajūsmā, vien tāpēc, ka instinkts liek bēgt? Vai varbūt kāds, ko sākotnēji uzskatījāt par apdraudējumu, galu galā izrādās glābējs? Cik pārprotamas vai nepārprotamas ir dažādas situācijas un notikumi, ko redzam savā ikdienā? Vai vienmēr esam gatavi noskaidrot un uzklausīt patiesību, vai arī par tādu pasludinām pirmos secinājumus? Un kā tas ietekmē mūsu vai otra cilvēka dzīvi?Autore prasmīgi audzē spriedzi, sapiņķerē pavedienu un ik pa laikam piemet pa nelielai dzirkstelītei, kas jau pirmajās romāna lapaspusēs uzšvirkst abu galveno varoņu starpā. Darbs skaidri ļauj saskatīt, ka spriest par cilvēku un situāciju pēc ārējām pazīmēm ir muļķīgi un ļoti tuvredzīgi. Raiti izlasāms, izklaidējošs detektīvs, kas rosina aizdomāties.

Par romānu “Svešais draugs” blogā “Grāmata ir vērtība”

Man ļoti patika teikums: “ja tev ir mērķis, iemīļota nodarbošanās, attiecības, kas sagādā prieku, tu nekļūsi atkarīgs no vielām vai datora, jo nepieciešamo baudu jau esi dabūjis un tev nebūs briesmīgi negatīvu emociju, ko nomākt.” Citāti, kurus izrakstīju, attiecināmi ne tikai uz konkrēto romānu un daži pat vairākkārt sižeta laikā ir iederīgi, bet arī liek lasītājam analizēt savu un savu apkārtējo uzvedību, komunikāciju un izprast cilvēkus mums apkārt. Tā kā studējot, papildus apmeklēju psihoanalīzes kursu, man ļoti patika, kā autore romānā atsedz cilvēku iekšējo būtību, personāžu iekšējos konfliktus un sevis meklējumus. Līdz šim nebiju lasījusi nevienu Janas Veinbergas darbu, šis romāns manī radīja interesi arī par pārējiem autores darbiem.

Ļoti labs detektīvromāns ar romantisku un psiholoģisku piesitienu.

Par romānu “Svešais draugs”

Pirms kāda pusgada izlasīju Janas Veinbergas romānu “Klavierkoncerts”. Interesants,mazliet netipisks pierastajiem detektīvromāniem. Bet sajūsmā noteikti nebiju. Aprobežotos ar “patika”. Tomēr ar to pietika,lai iegādātos arī viņas jaunāko romānu “Svešais draugs”. Un…..esmu sajūsmă…..nepārspīlēju-kā săku lasīt,tā nenoliku,līdz bija izlasīta 😊Intriga,noslēpumi,romantika,mazliet skumju un vientulības….Izcils detektīvs. Atrisinăjumu nenojautu līdz grāmatas beigām. Perfekti! Lieku 10 no 10. 😊 Signe Lūsiņa.

Vakar pabeidzu lasīt pašmāju detektīvu , Janas Veinbergas ” Svešais draugs”, aizrāva tik ļoti, ka nevarēju darīt neko citu, kamēr grāmata bija pabeigta. Mani uzrunāja ne tikai sižets, galvenie varoņi, Stass,privātdetektīvs, un Lauma,pasniedzēja universitātē,bet arī ētikas jautājumi,ko Lauma uzdod saviem studentiem,piem., vai mērķis attaisno līdzekļus, kas ir sirdsapziņa,kam tā ir ,uttt., kas sasaucas ar pašas Laumas rīcību,pārdomām un izmeklēšanu. Tāda mazliet filozofiska nots. Gaidu nākamo grāmatu, turpinājumu. Noteikti lasīšu! Baiba Lopenova, 01.07.2018.

Ubisunt.lu par stāstu grāmatu “Vēl viena diena”

Nejaušība, sakritība un liktenis. Pārdabisks trijstūris, kurā ietilpst arī stāstu grāmata “Vēl viena diena” (“Zvaigzne ABC”, 2017), Janas Veinbergas otrā īsprozas grāmata. Lasītājs varēs iejusties 10 atšķirīgu stāstu pasaulēs, sataustīt mīlestību un tās radītās sāpes, saklausīt vientulību un varbūt sastapt sevi šajā spilgtajā stāstu gammā. 14.05.2018. Kritika Autors Beāte Aņiļonīte

Atklāt cilvēku sev līdzās

Rakstnieces Maijas Pohodņevas pārdomas par Janas Veinbergas romānu “Svešais draugs”. 16.09.2018.

Notikusi un reizē nenotikusi “Nenotikusi mīlestība”

Recenzija par stāstu grāmatu “Nenotikusi mīlestība” D.G.Feltona blogā.