Krievu rakstnieces Valentīnas Nazarovas romāns “Slepenā dziesma” (oriģinālnosaukums «Девушка с плеером» (Meitene ar pleijeri)) ir kā lielisks stipra dzēriena malks, piesātināts ar bagātu notikumu, emociju, kaislību, ģitāras skaņu, ķērcošu dziedātāju balsu, mīlestības, seksa, alkohola un narkotiku buķeti, kam pa virsu kā ķirsis kokteilī uzsprausts (iespējams?, reāls?) noziegums (i).
Sākot lasīt, nepievērsu uzmanību žanra apzīmējumam un spriedu, ka grāmata būs vairāk psiholoģiska vai sociāla. Jauna meitene Žeņa no Krievijas aizbrauc mācīties Anglijā, bet pēc pāris gadiem pēkšņi vairs neatbild uz māsas Facebook vēstulēm. Viņas jaunākajai māsai Nikai tāpat kā lasītājam iztēlē jau zīmējas ainas ar cilvēktirgotājiem vai citu ko tikpat baisu, kas varētu būt izraisījis Žeņas pēkšņo pazušanu. Patiesība izrādās daudz komplicētāka un pie tās Nika tiek, tikai valdziņu pa valdziņam šķetinot deviņus gadus senu notikumu mudžekli, mēģinot saprast, cik no tā, ko par māsu stāsta notikumos iesaistītie cilvēki, ir patiesība, cik – meli, cik – noklusētais.
Teicama debija
Lai gan 2016. gadā tapušais romāns ir autores debija literatūrā, atlaides dot nav nepieciešams – tas uzrakstīts labi. Dzīvi, pilnasinīgi tēli, kurus var mīlēt, nīst vai saprast, ticama vide (autore studējusi Anglijā) – pilsētiņa Notouna (Nepilsēta?), par kuru varone Nika domā: “Man bija tāda sajūta, ka Notouna bija vieta cilvēkiem, kuri loloja atmiņas par savu pagātni. Jo tagadnes šajā pilsētā nebija”(92.lpp.). Tomēr, cenzdamās ienirt pilsētas iemītnieku atmiņās par pagātni, Nika vienlaikus dzīvo tajā šodien un, šķiet, iemīl šo dīvaino pilsētu.
Lielisks atradums, manuprāt, ir romāna forma. Tas rakstīts kā Facebook vēstules, turklāt katrs ieraksts sākas ar kādu dziesmu no rokmūzikas zelta fonda, kas Nikai šķitusi gadījumam atbilstoša. Turklāt šis laikam ir viens no nedaudzajiem literārajiem darbiem, kur uzsvērtas tikai sociālo tīklu pozitīvās iezīmes. Tie tiešām ir noderīgi.
Izlasīju grāmatu vienā elpas vilcienā, līdzīgi kā autore to rakstījusi. Viņa atzīst, ka uzrakstījusi romānu pusgada laikā un vēlējusies tajā ielikt visu, ko mīl: spraigu intrigu, trillera elementus, mūziku un visu anglisko. Sižets tiešām risinās spraigi, notikums rit aiz notikuma, neļaujot lasītājam ne mirkli atslābt vai garlaikoties.
Interneta avoti liecina, ka romāns bijis starp Krievijas literatūras prēmijas “Nacionālais bestsellers” nominantiem un šogad iznāk otrais V.Nazarovas detektīvromāns “Vēstules no degošās mājas”.
Sex, Drugs, Rock & Roll un Glasto
Viens no būtiskākajiem grāmatas tēliem noteikti ir rokmūzika tāpat kā nozīmīgas ir pārdomas par patiesu radīšanu un mākslas atražošanu. “Lai būtu patiess, nav jābūt skaļam, pat nav nepieciešama ģitāra. (..) Tas ir godīgums – patiesas dziesmas mums liek sajust neviltotas emocijas. Sāpes, dusmas, prieku, kaisli, jebko. (..) Man šķiet, ka cilvēkiem nevajadzētu rakstīt dziesmas, ja viņiem nav nepārvaramas vēlmes runāt, izteikt to, kā viņi jūtas.”
Liela loma romānā ierādīta arī slavenajam Glastonberijas festivālam Tomēr nevajag nobīties, ja jums ir sveši tādi grupu nosaukumi kā Radiohead un The Libertines. Romānu var lasīt kā vienkārši aizraujošu detektīvu, neatverot youtube un nemēģinot noklausīties visas vēstulēs pieminētās dziesmas. Savukārt rokmūzikas faniem tas, iespējams, būs pavisam cits stāsts – cauri dziesmām pretī patiesībai.
Jana Veinberga
Jana Veinberga 